Ērču izplātība
Vislielākais drauds cilvēkam un viņa mājdzīvniekiem ir suņu ērces un taigas ērces - tās pārnēsā ērču encifalītu un citas bīstamās slimības. Parastais dzīves areāls ērcēm ir mežmalas un pļavas. Tās dzīvo zem nokritušām lapām un zālē, uz krūmu lapām un gaida savus upurus. Plēsīgās ērces ir visai ātras un viegli pārvietojas no savas atrašanās vietas uz garām ejošu cilvēku. Taču jāatcerās, ka tās neuzbrūk no kokiem.
Ērces uzturas cilvēku un dzīvnieku taku tuvumā, lai vieglāk uzbruktu un piesūktos. Tām ir četri pāri kājiņu ar lipekļiem uz to galiem. Ar šiem lipekļiem tās viegli pieķeras cilvēkam. Ērcēm ir labi attīstīti ožas orgāni, ar kuru palīdzību tās jūt asins smaržu lielos attālumos, taču tām nav acis un nonākot uz cilvēka, tās ar ožas orgānu palīdzību meklē tuvāko vietu, lai piesūktos.
Cilvēku skaits, kurus ir kaut reizi iekodusi ērce palielinās. Tas ir saistīts gan ar to, ka ērču dzīves areāls paplašinās - tās ir atrodamas arī parkos un piemājas teritorijā, gan ar to, ka to skaits netiek ierobežots - netiek apstrādātas publiskās teritorijas un visai reti tiek apstrādāti piemājas dārzi.
Lai arī mežmalās un pļavas ērču skaitu patstāvīgi ierobežot ir gandrīz neiespējams, to ir iespējams samazināt savā apkārtnē - jāsāk ar savas teritorijas apstrādi, kā arī labākam rezultātam ieteicams kooperēties ar kaimiņiem, lai apstāde būtu efektīvāka. Ārpus sava īpašuma, ejot uz pastaigām dabā, izmantojiet repelentus un pareizi saģērbieties, kā arī pēc pastaigas obligāti pārbaudiet sevi, vai uz Jūsu ķermeņa nav ērces.